Klinta Lapsa — māksliniece un abstraktās glezniecības autore

Es nomiru. Burtiski.

Pirms astoņiem gadiem notikums apgrieza manu dzīvi kājām gaisā. Un, kad atgriezos, viss bija mainījies.

Es sāku gleznot. Ne tāpēc, ka biju plānojusi. Tāpēc, ka citādi nevarēju.

Katru dienu sēžos pretī tukšam audeklam un ļaujos tam, kas nāk. Ainas, krāsas, tēli — tie parādās paši. It kā kaut kas runātu caur mani; es to nespēju izskaidrot un vairs arī nemēģinu.

Katrā gleznā ir tas iekšā. Smagums, no kura atgriezos. Un vieglums, ko atradu otrā pusē.

Es gleznoju cilvēkiem, kuru prāts reti apstājas. Tiem, kas nes daudz, un kas, pārnākot mājās, meklē vienu vietu, kur beidzot var elpot.

Mani kolekcionāri nepērk manus darbus, lai aizpildītu sienu.

Viņi tos pērk tāpēc, ka glezna uzrunā kaut ko tādu viņos, ko negaidīja tur atrast.

Varbūt arī tevi gaida sava glezna.